revoluturus
Latin
Etymology
Future active participle of revolvō.
Participle
revolūtūrus m (feminine revolūtūra, neuter revolūtūrum); first/second declension
- about to revolve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | revolūtūrus | revolūtūra | revolūtūrum | revolūtūrī | revolūtūrae | revolūtūra | |
| Genitive | revolūtūrī | revolūtūrae | revolūtūrī | revolūtūrōrum | revolūtūrārum | revolūtūrōrum | |
| Dative | revolūtūrō | revolūtūrae | revolūtūrō | revolūtūrīs | revolūtūrīs | revolūtūrīs | |
| Accusative | revolūtūrum | revolūtūram | revolūtūrum | revolūtūrōs | revolūtūrās | revolūtūra | |
| Ablative | revolūtūrō | revolūtūrā | revolūtūrō | revolūtūrīs | revolūtūrīs | revolūtūrīs | |
| Vocative | revolūtūre | revolūtūra | revolūtūrum | revolūtūrī | revolūtūrae | revolūtūra | |