revelo
See also: reveló
Catalan
Verb
revelo
- first-person singular present indicative form of revelar
Latin
Etymology
From re- + velare.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /reˈweː.loː/, [rɛˈweː.ɫoː]
Verb
revēlō (present infinitive revēlāre, perfect active revēlāvī, supine revēlātum); first conjugation
- I show
- I uncover
- I reveal or disclose
Inflection
| Conjugation of revelo (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | revēlō | revēlās | revēlat | revēlāmus | revēlātis | revēlant |
| imperfect | revēlābam | revēlābās | revēlābat | revēlābāmus | revēlābātis | revēlābant | |
| future | revēlābō | revēlābis | revēlābit | revēlābimus | revēlābitis | revēlābunt | |
| perfect | revēlāvī | revēlāvistī | revēlāvit | revēlāvimus | revēlāvistis | revēlāvērunt, revēlāvēre | |
| pluperfect | revēlāveram | revēlāverās | revēlāverat | revēlāverāmus | revēlāverātis | revēlāverant | |
| future perfect | revēlāverō | revēlāveris | revēlāverit | revēlāverimus | revēlāveritis | revēlāverint | |
| passive | present | revēlor | revēlāris, revēlāre | revēlātur | revēlāmur | revēlāminī | revēlantur |
| imperfect | revēlābar | revēlābāris, revēlābāre | revēlābātur | revēlābāmur | revēlābāminī | revēlābantur | |
| future | revēlābor | revēlāberis, revēlābere | revēlābitur | revēlābimur | revēlābiminī | revēlābuntur | |
| perfect | revēlātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | revēlātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | revēlātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | revēlem | revēlēs | revēlet | revēlēmus | revēlētis | revēlent |
| imperfect | revēlārem | revēlārēs | revēlāret | revēlārēmus | revēlārētis | revēlārent | |
| perfect | revēlāverim | revēlāverīs | revēlāverit | revēlāverimus | revēlāveritis | revēlāverint | |
| pluperfect | revēlāvissem | revēlāvissēs | revēlāvisset | revēlāvissēmus | revēlāvissētis | revēlāvissent | |
| passive | present | revēler | revēlēris, revēlēre | revēlētur | revēlēmur | revēlēminī | revēlentur |
| imperfect | revēlārer | revēlārēris, revēlārēre | revēlārētur | revēlārēmur | revēlārēminī | revēlārentur | |
| perfect | revēlātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | revēlātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | revēlā | — | — | revēlāte | — |
| future | — | revēlātō | revēlātō | — | revēlātōte | revēlantō | |
| passive | present | — | revēlāre | — | — | revēlāminī | — |
| future | — | revēlātor | revēlātor | — | — | revēlantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | revēlāre | revēlāvisse | revēlātūrus esse | revēlārī | revēlātus esse | revēlātum īrī | |
| participles | revēlāns | — | revēlātūrus | — | revēlātus | revēlandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| revēlāre | revēlandī | revēlandō | revēlandum | revēlātum | revēlātū | ||
References
- revelo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- revelo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- revelo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
Portuguese
Verb
revelo
- first-person singular present indicative of revelar
Spanish
Verb
revelo
- First-person singular (yo) present indicative form of revelar.