revelatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of revēlō.
Participle
revēlātus m (feminine revēlāta, neuter revēlātum); first/second declension
- shown
- uncovered
- revealed, disclosed
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | revēlātus | revēlāta | revēlātum | revēlātī | revēlātae | revēlāta | |
| Genitive | revēlātī | revēlātae | revēlātī | revēlātōrum | revēlātārum | revēlātōrum | |
| Dative | revēlātō | revēlātae | revēlātō | revēlātīs | revēlātīs | revēlātīs | |
| Accusative | revēlātum | revēlātam | revēlātum | revēlātōs | revēlātās | revēlāta | |
| Ablative | revēlātō | revēlātā | revēlātō | revēlātīs | revēlātīs | revēlātīs | |
| Vocative | revēlāte | revēlāta | revēlātum | revēlātī | revēlātae | revēlāta | |