resupino
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /re.suˈpiː.noː/, [rɛ.sʊˈpiː.noː]
Verb
resupīnō (present infinitive resupīnāre, perfect active resupīnāvī, supine resupīnātum); first conjugation
- (transitive) I bend, pull back
- (transitive) I knock down flat
Inflection
| Conjugation of resupino (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | resupīnō | resupīnās | resupīnat | resupīnāmus | resupīnātis | resupīnant |
| imperfect | resupīnābam | resupīnābās | resupīnābat | resupīnābāmus | resupīnābātis | resupīnābant | |
| future | resupīnābō | resupīnābis | resupīnābit | resupīnābimus | resupīnābitis | resupīnābunt | |
| perfect | resupīnāvī | resupīnāvistī | resupīnāvit | resupīnāvimus | resupīnāvistis | resupīnāvērunt, resupīnāvēre | |
| pluperfect | resupīnāveram | resupīnāverās | resupīnāverat | resupīnāverāmus | resupīnāverātis | resupīnāverant | |
| future perfect | resupīnāverō | resupīnāveris | resupīnāverit | resupīnāverimus | resupīnāveritis | resupīnāverint | |
| passive | present | resupīnor | resupīnāris, resupīnāre | resupīnātur | resupīnāmur | resupīnāminī | resupīnantur |
| imperfect | resupīnābar | resupīnābāris, resupīnābāre | resupīnābātur | resupīnābāmur | resupīnābāminī | resupīnābantur | |
| future | resupīnābor | resupīnāberis, resupīnābere | resupīnābitur | resupīnābimur | resupīnābiminī | resupīnābuntur | |
| perfect | resupīnātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | resupīnātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | resupīnātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | resupīnem | resupīnēs | resupīnet | resupīnēmus | resupīnētis | resupīnent |
| imperfect | resupīnārem | resupīnārēs | resupīnāret | resupīnārēmus | resupīnārētis | resupīnārent | |
| perfect | resupīnāverim | resupīnāverīs | resupīnāverit | resupīnāverimus | resupīnāveritis | resupīnāverint | |
| pluperfect | resupīnāvissem | resupīnāvissēs | resupīnāvisset | resupīnāvissēmus | resupīnāvissētis | resupīnāvissent | |
| passive | present | resupīner | resupīnēris, resupīnēre | resupīnētur | resupīnēmur | resupīnēminī | resupīnentur |
| imperfect | resupīnārer | resupīnārēris, resupīnārēre | resupīnārētur | resupīnārēmur | resupīnārēminī | resupīnārentur | |
| perfect | resupīnātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | resupīnātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | resupīnā | — | — | resupīnāte | — |
| future | — | resupīnātō | resupīnātō | — | resupīnātōte | resupīnantō | |
| passive | present | — | resupīnāre | — | — | resupīnāminī | — |
| future | — | resupīnātor | resupīnātor | — | — | resupīnantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | resupīnāre | resupīnāvisse | resupīnātūrus esse | resupīnārī | resupīnātus esse | resupīnātum īrī | |
| participles | resupīnāns | — | resupīnātūrus | — | resupīnātus | resupīnandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| resupīnāre | resupīnandī | resupīnandō | resupīnandum | resupīnātum | resupīnātū | ||
References
- resupino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- resupino in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- resupino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette