resupinatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of resupīnō.
Participle
resupīnātus m (feminine resupīnāta, neuter resupīnātum); first/second declension
- Having been bent, pulled back.
- Having been knocked flat.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | resupīnātus | resupīnāta | resupīnātum | resupīnātī | resupīnātae | resupīnāta | |
| Genitive | resupīnātī | resupīnātae | resupīnātī | resupīnātōrum | resupīnātārum | resupīnātōrum | |
| Dative | resupīnātō | resupīnātae | resupīnātō | resupīnātīs | resupīnātīs | resupīnātīs | |
| Accusative | resupīnātum | resupīnātam | resupīnātum | resupīnātōs | resupīnātās | resupīnāta | |
| Ablative | resupīnātō | resupīnātā | resupīnātō | resupīnātīs | resupīnātīs | resupīnātīs | |
| Vocative | resupīnāte | resupīnāta | resupīnātum | resupīnātī | resupīnātae | resupīnāta | |