renovaturus
Latin
Etymology
Future active participle of renovō.
Participle
renovātūrus m (feminine renovātūra, neuter renovātūrum); first/second declension
- about to renew, restore, revive
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | renovātūrus | renovātūra | renovātūrum | renovātūrī | renovātūrae | renovātūra | |
| Genitive | renovātūrī | renovātūrae | renovātūrī | renovātūrōrum | renovātūrārum | renovātūrōrum | |
| Dative | renovātūrō | renovātūrae | renovātūrō | renovātūrīs | renovātūrīs | renovātūrīs | |
| Accusative | renovātūrum | renovātūram | renovātūrum | renovātūrōs | renovātūrās | renovātūra | |
| Ablative | renovātūrō | renovātūrā | renovātūrō | renovātūrīs | renovātūrīs | renovātūrīs | |
| Vocative | renovātūre | renovātūra | renovātūrum | renovātūrī | renovātūrae | renovātūra | |