renatus
See also: Renatus
Latin
Etymology
Perfect active participle of renāscor (“I am revived”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /reˈnaː.tus/, [rɛˈnaː.tʊs]
- Homophone: Renātus
Participle
renātus m (feminine renāta, neuter renātum); first/second declension
- revived, renewed, having revived
- born again
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | renātus | renāta | renātum | renātī | renātae | renāta | |
| Genitive | renātī | renātae | renātī | renātōrum | renātārum | renātōrum | |
| Dative | renātō | renātae | renātō | renātīs | renātīs | renātīs | |
| Accusative | renātum | renātam | renātum | renātōs | renātās | renāta | |
| Ablative | renātō | renātā | renātō | renātīs | renātīs | renātīs | |
| Vocative | renāte | renāta | renātum | renātī | renātae | renāta | |
Derived terms
- Renātus
References
- renatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- renatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette