remuneratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of remūnerō.
Participle
remūnerātus m (feminine remūnerāta, neuter remūnerātum); first/second declension
- rewarded
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | remūnerātus | remūnerāta | remūnerātum | remūnerātī | remūnerātae | remūnerāta | |
| Genitive | remūnerātī | remūnerātae | remūnerātī | remūnerātōrum | remūnerātārum | remūnerātōrum | |
| Dative | remūnerātō | remūnerātae | remūnerātō | remūnerātīs | remūnerātīs | remūnerātīs | |
| Accusative | remūnerātum | remūnerātam | remūnerātum | remūnerātōs | remūnerātās | remūnerāta | |
| Ablative | remūnerātō | remūnerātā | remūnerātō | remūnerātīs | remūnerātīs | remūnerātīs | |
| Vocative | remūnerāte | remūnerāta | remūnerātum | remūnerātī | remūnerātae | remūnerāta | |