argumentatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of argūmentō.
Participle
argūmentātus m (feminine argūmentāta, neuter argūmentātum); first/second declension
- proved, concluded
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | argūmentātus | argūmentāta | argūmentātum | argūmentātī | argūmentātae | argūmentāta | |
| Genitive | argūmentātī | argūmentātae | argūmentātī | argūmentātōrum | argūmentātārum | argūmentātōrum | |
| Dative | argūmentātō | argūmentātae | argūmentātō | argūmentātīs | argūmentātīs | argūmentātīs | |
| Accusative | argūmentātum | argūmentātam | argūmentātum | argūmentātōs | argūmentātās | argūmentāta | |
| Ablative | argūmentātō | argūmentātā | argūmentātō | argūmentātīs | argūmentātīs | argūmentātīs | |
| Vocative | argūmentāte | argūmentāta | argūmentātum | argūmentātī | argūmentātae | argūmentāta | |