refreno

refreno

See also: refrenó

Ido

Etymology

Borrowed from English refrain, French refrain, Portuguese refrão, German Refrain, Russian рефре́н (refrén).

Noun

refreno (plural refreni)

1. (music, poetry) refrain

---

Latin

Etymology

re- +‎ frēnō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /reˈfreː.noː/, [rɛˈfreːnoː]
• (Ecclesiastical) IPA^(key): /reˈfre.no/, [reˈfrɛːno]

Verb

refrēnō (present infinitive refrēnāre, perfect active refrēnāvī, supine refrēnātum); first conjugation

1. I bridle, check, curb, restrain

   Synonyms: impediō, obstō, moror, arceō, supprimō, cūnctor, contineō, cohibeō, dētineō, retineō, intersaepiō, inclūdō, tardō, perimō, officiō, saepiō, premō, reprimō, coerceō, comprimō, sustentō

   Antonyms: līberō, eximō, vindicō, servō, absolvō, exonerō, excipiō, ēmittō

Conjugation

Conjugation of refrēnō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	refrēnō	refrēnās	refrēnat	refrēnāmus	refrēnātis	refrēnant
	imperfect	refrēnābam	refrēnābās	refrēnābat	refrēnābāmus	refrēnābātis	refrēnābant
	future	refrēnābō	refrēnābis	refrēnābit	refrēnābimus	refrēnābitis	refrēnābunt
	perfect	refrēnāvī	refrēnāvistī	refrēnāvit	refrēnāvimus	refrēnāvistis	refrēnāvērunt, refrēnāvēre
	pluperfect	refrēnāveram	refrēnāverās	refrēnāverat	refrēnāverāmus	refrēnāverātis	refrēnāverant
	future perfect	refrēnāverō	refrēnāveris	refrēnāverit	refrēnāverimus	refrēnāveritis	refrēnāverint
passive	present	refrēnor	refrēnāris, refrēnāre	refrēnātur	refrēnāmur	refrēnāminī	refrēnantur
	imperfect	refrēnābar	refrēnābāris, refrēnābāre	refrēnābātur	refrēnābāmur	refrēnābāminī	refrēnābantur
	future	refrēnābor	refrēnāberis, refrēnābere	refrēnābitur	refrēnābimur	refrēnābiminī	refrēnābuntur
	perfect	refrēnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	refrēnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	refrēnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	refrēnem	refrēnēs	refrēnet	refrēnēmus	refrēnētis	refrēnent
	imperfect	refrēnārem	refrēnārēs	refrēnāret	refrēnārēmus	refrēnārētis	refrēnārent
	perfect	refrēnāverim	refrēnāverīs	refrēnāverit	refrēnāverīmus	refrēnāverītis	refrēnāverint
	pluperfect	refrēnāvissem	refrēnāvissēs	refrēnāvisset	refrēnāvissēmus	refrēnāvissētis	refrēnāvissent
passive	present	refrēner	refrēnēris, refrēnēre	refrēnētur	refrēnēmur	refrēnēminī	refrēnentur
	imperfect	refrēnārer	refrēnārēris, refrēnārēre	refrēnārētur	refrēnārēmur	refrēnārēminī	refrēnārentur
	perfect	refrēnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	refrēnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	refrēnā	—	—	refrēnāte	—
	future	—	refrēnātō	refrēnātō	—	refrēnātōte	refrēnantō
passive	present	—	refrēnāre	—	—	refrēnāminī	—
	future	—	refrēnātor	refrēnātor	—	—	refrēnantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		refrēnāre	refrēnāvisse	refrēnātūrum esse	refrēnārī	refrēnātum esse	refrēnātum īrī
participles		refrēnāns	—	refrēnātūrus	—	refrēnātus	refrēnandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		refrēnandī	refrēnandō	refrēnandum	refrēnandō	refrēnātum	refrēnātū

Descendants

• Catalan: refrenar
• English: refrain
• French: refréner
• Portuguese: refrear
• Spanish: refrenar

References

• “refreno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “refreno”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• refreno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
• Carl Meißner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
  • to bridle one's desires: refrenare cupiditates, libidines
    

---

Spanish

Verb

refreno

1. first-person singular present indicative of refrenar