refragans
Latin
Etymology
Present participle of rēfrāgor.
Participle
rēfrāgāns m, f, n (genitive rēfrāgantis); third declension
- opposing, thwarting
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | rēfrāgāns | rēfrāgāns | rēfrāgantēs | rēfrāgantia | |
Genitive | rēfrāgantis | rēfrāgantis | rēfrāgantium | rēfrāgantium | |
Dative | rēfrāgantī | rēfrāgantī | rēfrāgantibus | rēfrāgantibus | |
Accusative | rēfrāgantem | rēfrāgāns | rēfrāgantēs, rēfrāgantīs | rēfrāgantia | |
Ablative | rēfrāgante, rēfrāgantī1 | rēfrāgante, rēfrāgantī1 | rēfrāgantibus | rēfrāgantibus | |
Vocative | rēfrāgāns | rēfrāgāns | rēfrāgantēs | rēfrāgantia |
1When used purely as an adjective.