refractariolus
Latin
Etymology
diminutive of refractarius
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /reː.frak.taːˈri.o.lus/, [reː.frak.taːˈri.ɔ.ɫʊs]
Adjective
rēfractāriolus (feminine rēfractāriola, neuter rēfractāriolum); first/second declension
- somewhat stubborn or refractory
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | rēfractāriolus | rēfractāriola | rēfractāriolum | rēfractāriolī | rēfractāriolae | rēfractāriola | |
| Genitive | rēfractāriolī | rēfractāriolae | rēfractāriolī | rēfractāriolōrum | rēfractāriolārum | rēfractāriolōrum | |
| Dative | rēfractāriolō | rēfractāriolae | rēfractāriolō | rēfractāriolīs | rēfractāriolīs | rēfractāriolīs | |
| Accusative | rēfractāriolum | rēfractāriolam | rēfractāriolum | rēfractāriolōs | rēfractāriolās | rēfractāriola | |
| Ablative | rēfractāriolō | rēfractāriolā | rēfractāriolō | rēfractāriolīs | rēfractāriolīs | rēfractāriolīs | |
| Vocative | rēfractāriole | rēfractāriola | rēfractāriolum | rēfractāriolī | rēfractāriolae | rēfractāriola | |
References
- refractariolus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- refractariolus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- refractariolus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette