rediturus
Latin
Etymology
Future active participle of redeō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /re.diˈtuː.rus/, [rɛ.dɪˈtuː.rʊs]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /re.diˈtu.rus/, [re.diˈtuː.rus]
Participle
reditūrus m (feminine reditūra, neuter reditūrum); first/second declension
- about to return
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | reditūrus | reditūra | reditūrum | reditūrī | reditūrae | reditūra | |
| Genitive | reditūrī | reditūrae | reditūrī | reditūrōrum | reditūrārum | reditūrōrum | |
| Dative | reditūrō | reditūrae | reditūrō | reditūrīs | reditūrīs | reditūrīs | |
| Accusative | reditūrum | reditūram | reditūrum | reditūrōs | reditūrās | reditūra | |
| Ablative | reditūrō | reditūrā | reditūrō | reditūrīs | reditūrīs | reditūrīs | |
| Vocative | reditūre | reditūra | reditūrum | reditūrī | reditūrae | reditūra | |
Descendants
- Italian: redituro