< Reconstruction:Proto-West Germanic
Reconstruction:Proto-West Germanic/spīkārī
Proto-West Germanic
Etymology
Borrowed from Late Latin spīcārium, from spīca (“ear of grain”).
Noun
*spīkārī m
- (Continental) granary
Inflection
Masculine ja-stem | ||
---|---|---|
Singular | ||
Nominative | *spīkārī | |
Genitive | *spīkārijas | |
Singular | Plural | |
Nominative | *spīkārī | *spīkārijō, *spīkārijōs |
Accusative | *spīkārī | *spīkārijā |
Genitive | *spīkārijas | *spīkārijō |
Dative | *spīkārijē | *spīkārijum |
Instrumental | *spīkāriju | *spīkārijum |
Descendants
- Old Saxon: spīkāri
- Middle Low German: spīker, spīkere
- Old Dutch: *spīkere
- Middle Dutch: spiker
- Dutch: spijker
- Middle Dutch: spiker
- Old High German: spīhhāri
- Middle High German: spīcher
- German: Speicher
- Middle High German: spīcher