Reatinus

Reatinus

Latin

Etymology

Reāte (“Rieti”) +‎ -īnus (“ine”)

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /re.aːˈtiː.nus/, [re.aːˈtiː.nʊs]
• (Ecclesiastical) IPA^(key): /re.aˈti.nus/, [re.aˈtiː.nus]
• (Vulgar) IPA^(key): /re.aːˈtiː.nus/, [rʲaˈtʲi.nos]

Adjective

Reātīnus (feminine Reātīna, neuter Reātīnum); first/second declension

1. Of or pertaining to Rieti.

Declension

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	Reātīnus	Reātīna	Reātīnum		Reātīnī	Reātīnae	Reātīna
Genitive	Reātīnī	Reātīnae	Reātīnī		Reātīnōrum	Reātīnārum	Reātīnōrum
Dative	Reātīnō		Reātīnō		Reātīnīs
Accusative	Reātīnum	Reātīnam	Reātīnum		Reātīnōs	Reātīnās	Reātīna
Ablative	Reātīnō	Reātīnā	Reātīnō		Reātīnīs
Vocative	Reātīne	Reātīna	Reātīnum		Reātīnī	Reātīnae	Reātīna

Descendants

• Italian: reatino

References

• Reatinus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• Reatinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette