quietaturus
Latin
Etymology
Future active participle of quiētor.
Participle
quiētātūrus m (feminine quiētātūra, neuter quiētātūrum); first/second declension
- about to calm
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | quiētātūrus | quiētātūra | quiētātūrum | quiētātūrī | quiētātūrae | quiētātūra | |
| Genitive | quiētātūrī | quiētātūrae | quiētātūrī | quiētātūrōrum | quiētātūrārum | quiētātūrōrum | |
| Dative | quiētātūrō | quiētātūrae | quiētātūrō | quiētātūrīs | quiētātūrīs | quiētātūrīs | |
| Accusative | quiētātūrum | quiētātūram | quiētātūrum | quiētātūrōs | quiētātūrās | quiētātūra | |
| Ablative | quiētātūrō | quiētātūrā | quiētātūrō | quiētātūrīs | quiētātūrīs | quiētātūrīs | |
| Vocative | quiētātūre | quiētātūra | quiētātūrum | quiētātūrī | quiētātūrae | quiētātūra | |