pļāpāt
Latvian
Alternative forms
- (dialectal froms) pļēpēt, pļāpot
Etymology
From Proto-Indo-European *bel-, *pel-, *bla-, *pla-, an onomatopoeic stem that imitates human speech. Apparently, this stem was reduplicated in pļāpāt and underwent expressive palatalization (pl > pļ). Cognates include Lithuanian plõpti, pliõpti, pliopóti, German plappern.[1]
Pronunciation
- IPA(key): [pʎāːpât]
Verb
pļāpāt (tr. or intr., 2nd conj., pres. pļāpāju, pļāpā, pļāpā, past pļāpāju)
- to chat, to chatter, to babble, to gossip (to talk about minor, unimportant topics)
- veci cilvēki daudz pļāpā ― old people often chatter
- bet man gribas tikai niekus pļāpāt ― but I feel like just chatting about unimportant things
- ārsts nemēdza pļāpāt par delikatām lietām ― the doctor tends not to chatter, gossip about sensitive issues
Conjugation
conjugation of pļāpāt
| INDICATIVE (īstenības izteiksme) | IMPERATIVE (pavēles izteiksme) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Present (tagadne) | Past (pagātne) | Future (nākotne) | |||
| 1st pers. sg. | es | pļāpāju | pļāpāju | pļāpāšu | — |
| 2nd pers. sg. | tu | pļāpā | pļāpāji | pļāpāsi | pļāpā |
| 3rd pers. sg. | viņš, viņa | pļāpā | pļāpāja | pļāpās | lai pļāpā |
| 1st pers. pl. | mēs | pļāpājam | pļāpājām | pļāpāsim | pļāpāsim |
| 2nd pers. pl. | jūs | pļāpājat | pļāpājāt | pļāpāsiet, pļāpāsit | pļāpājiet |
| 3rd pers. pl. | viņi, viņas | pļāpā | pļāpāja | pļāpās | lai pļāpā |
| RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) | PARTICIPLES (divdabji) | ||||
| Present | pļāpājot | Present Active 1 (Adj.) | pļāpājošs | ||
| Past | esot pļāpājis | Present Active 2 (Adv.) | pļāpādams | ||
| Future | pļāpāšot | Present Active 3 (Adv.) | pļāpājot | ||
| Imperative | lai pļāpājot | Present Active 4 (Obj.) | pļāpājam | ||
| CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) | Past Active | pļāpājis | |||
| Present | pļāpātu | Present Passive | pļāpājams | ||
| Past | būtu pļāpājis | Past Passive | pļāpāts | ||
| DEBITIVE (vajadzības izteiksme) | NOMINAL FORMS | ||||
| Indicative | (būt) jāpļāpā | Infinitive (nenoteiksme) | pļāpāt | ||
| Conjunctive 1 | esot jāpļāpā | Negative Infinitive | nepļāpāt | ||
| Conjunctive 2 | jāpļāpājot | Verbal noun | pļāpāšana | ||
Derived terms
- prefixed verbs:
- aizpļāpāt
- izpļāpāt
- nopļāpāt
- papļāpāt
- sapļāpāt
Related terms
- pļāpa
- pļāpas
- pļāpība
- pļāpīgs, pļāpīgums
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “pļāpāt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN