protestatus
Latin
Etymology
Perfect participle of prōtestor
Participle
prōtestātus m (feminine prōtestāta, neuter prōtestātum); first/second declension
- testified
- protested
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | prōtestātus | prōtestāta | prōtestātum | prōtestātī | prōtestātae | prōtestāta | |
| Genitive | prōtestātī | prōtestātae | prōtestātī | prōtestātōrum | prōtestātārum | prōtestātōrum | |
| Dative | prōtestātō | prōtestātae | prōtestātō | prōtestātīs | prōtestātīs | prōtestātīs | |
| Accusative | prōtestātum | prōtestātam | prōtestātum | prōtestātōs | prōtestātās | prōtestāta | |
| Ablative | prōtestātō | prōtestātā | prōtestātō | prōtestātīs | prōtestātīs | prōtestātīs | |
| Vocative | prōtestāte | prōtestāta | prōtestātum | prōtestātī | prōtestātae | prōtestāta | |