propugnaturus
Latin
Etymology
Future active participle of prōpugnō.
Participle
prōpugnātūrus m (feminine prōpugnātūra, neuter prōpugnātūrum); first/second declension
- about to contend
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | prōpugnātūrus | prōpugnātūra | prōpugnātūrum | prōpugnātūrī | prōpugnātūrae | prōpugnātūra | |
| Genitive | prōpugnātūrī | prōpugnātūrae | prōpugnātūrī | prōpugnātūrōrum | prōpugnātūrārum | prōpugnātūrōrum | |
| Dative | prōpugnātūrō | prōpugnātūrae | prōpugnātūrō | prōpugnātūrīs | prōpugnātūrīs | prōpugnātūrīs | |
| Accusative | prōpugnātūrum | prōpugnātūram | prōpugnātūrum | prōpugnātūrōs | prōpugnātūrās | prōpugnātūra | |
| Ablative | prōpugnātūrō | prōpugnātūrā | prōpugnātūrō | prōpugnātūrīs | prōpugnātūrīs | prōpugnātūrīs | |
| Vocative | prōpugnātūre | prōpugnātūra | prōpugnātūrum | prōpugnātūrī | prōpugnātūrae | prōpugnātūra | |