apputatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of apputō
Participle
apputātus m (feminine apputāta, neuter apputātum); first/second declension
- evaluated
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | apputātus | apputāta | apputātum | apputātī | apputātae | apputāta | |
| Genitive | apputātī | apputātae | apputātī | apputātōrum | apputātārum | apputātōrum | |
| Dative | apputātō | apputātae | apputātō | apputātīs | apputātīs | apputātīs | |
| Accusative | apputātum | apputātam | apputātum | apputātōs | apputātās | apputāta | |
| Ablative | apputātō | apputātā | apputātō | apputātīs | apputātīs | apputātīs | |
| Vocative | apputāte | apputāta | apputātum | apputātī | apputātae | apputāta | |