promulgaturus
Latin
Etymology
Future active participle of prōmulgō.
Participle
prōmulgātūrus (feminine prōmulgātūra, neuter prōmulgātūrum); first/second-declension participle
- about to publish
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | prōmulgātūrus | prōmulgātūra | prōmulgātūrum | prōmulgātūrī | prōmulgātūrae | prōmulgātūra | |
| Genitive | prōmulgātūrī | prōmulgātūrae | prōmulgātūrī | prōmulgātūrōrum | prōmulgātūrārum | prōmulgātūrōrum | |
| Dative | prōmulgātūrō | prōmulgātūrō | prōmulgātūrīs | ||||
| Accusative | prōmulgātūrum | prōmulgātūram | prōmulgātūrum | prōmulgātūrōs | prōmulgātūrās | prōmulgātūra | |
| Ablative | prōmulgātūrō | prōmulgātūrā | prōmulgātūrō | prōmulgātūrīs | |||
| Vocative | prōmulgātūre | prōmulgātūra | prōmulgātūrum | prōmulgātūrī | prōmulgātūrae | prōmulgātūra | |