prolaturus
Latin
Etymology
Future active participle of prōferō.
Participle
prōlātūrus m (feminine prōlātūra, neuter prōlātūrum); first/second declension
- about to proffer
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | prōlātūrus | prōlātūra | prōlātūrum | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūra | |
| Genitive | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūrī | prōlātūrōrum | prōlātūrārum | prōlātūrōrum | |
| Dative | prōlātūrō | prōlātūrae | prōlātūrō | prōlātūrīs | prōlātūrīs | prōlātūrīs | |
| Accusative | prōlātūrum | prōlātūram | prōlātūrum | prōlātūrōs | prōlātūrās | prōlātūra | |
| Ablative | prōlātūrō | prōlātūrā | prōlātūrō | prōlātūrīs | prōlātūrīs | prōlātūrīs | |
| Vocative | prōlātūre | prōlātūra | prōlātūrum | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūra | |