prodicturus
Latin
Etymology
Future active participle of prōdīcō.
Participle
prōdīctūrus m (feminine prōdīctūra, neuter prōdīctūrum); first/second declension
- about to defer
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | prōdīctūrus | prōdīctūra | prōdīctūrum | prōdīctūrī | prōdīctūrae | prōdīctūra | |
| Genitive | prōdīctūrī | prōdīctūrae | prōdīctūrī | prōdīctūrōrum | prōdīctūrārum | prōdīctūrōrum | |
| Dative | prōdīctūrō | prōdīctūrae | prōdīctūrō | prōdīctūrīs | prōdīctūrīs | prōdīctūrīs | |
| Accusative | prōdīctūrum | prōdīctūram | prōdīctūrum | prōdīctūrōs | prōdīctūrās | prōdīctūra | |
| Ablative | prōdīctūrō | prōdīctūrā | prōdīctūrō | prōdīctūrīs | prōdīctūrīs | prōdīctūrīs | |
| Vocative | prōdīctūre | prōdīctūra | prōdīctūrum | prōdīctūrī | prōdīctūrae | prōdīctūra | |