procuratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of prōcūrō.
Participle
prōcūrātus m (feminine prōcūrāta, neuter prōcūrātum); first/second declension
- managed, administered
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | prōcūrātus | prōcūrāta | prōcūrātum | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrāta | |
| Genitive | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrātī | prōcūrātōrum | prōcūrātārum | prōcūrātōrum | |
| Dative | prōcūrātō | prōcūrātae | prōcūrātō | prōcūrātīs | prōcūrātīs | prōcūrātīs | |
| Accusative | prōcūrātum | prōcūrātam | prōcūrātum | prōcūrātōs | prōcūrātās | prōcūrāta | |
| Ablative | prōcūrātō | prōcūrātā | prōcūrātō | prōcūrātīs | prōcūrātīs | prōcūrātīs | |
| Vocative | prōcūrāte | prōcūrāta | prōcūrātum | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrāta | |