procrastino
See also: procrastinó and procrastinò
Catalan
Verb
procrastino
- first-person singular present indicative form of procrastinar
Italian
Verb
procrastino
- first-person singular present indicative of procrastinare
Latin
Etymology
From prō- + crāstinus (“of tomorrow”), from crās (“tomorrow”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /proːˈkraːs.ti.noː/, [proːˈkräːs̠t̪ɪnoː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /proˈkras.ti.no/, [proˈkräst̪ino]
Verb
prōcrāstinō (present infinitive prōcrāstināre, perfect active prōcrāstināvī, supine prōcrāstinātum); first conjugation
- I put off until tomorrow; I defer, delay, procrastinate.
Conjugation
| Conjugation of prōcrāstinō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | prōcrāstinō | prōcrāstinās | prōcrāstinat | prōcrāstināmus | prōcrāstinātis | prōcrāstinant |
| imperfect | prōcrāstinābam | prōcrāstinābās | prōcrāstinābat | prōcrāstinābāmus | prōcrāstinābātis | prōcrāstinābant | |
| future | prōcrāstinābō | prōcrāstinābis | prōcrāstinābit | prōcrāstinābimus | prōcrāstinābitis | prōcrāstinābunt | |
| perfect | prōcrāstināvī | prōcrāstināvistī | prōcrāstināvit | prōcrāstināvimus | prōcrāstināvistis | prōcrāstināvērunt, prōcrāstināvēre | |
| pluperfect | prōcrāstināveram | prōcrāstināverās | prōcrāstināverat | prōcrāstināverāmus | prōcrāstināverātis | prōcrāstināverant | |
| future perfect | prōcrāstināverō | prōcrāstināveris | prōcrāstināverit | prōcrāstināverimus | prōcrāstināveritis | prōcrāstināverint | |
| passive | present | prōcrāstinor | prōcrāstināris, prōcrāstināre | prōcrāstinātur | prōcrāstināmur | prōcrāstināminī | prōcrāstinantur |
| imperfect | prōcrāstinābar | prōcrāstinābāris, prōcrāstinābāre | prōcrāstinābātur | prōcrāstinābāmur | prōcrāstinābāminī | prōcrāstinābantur | |
| future | prōcrāstinābor | prōcrāstināberis, prōcrāstinābere | prōcrāstinābitur | prōcrāstinābimur | prōcrāstinābiminī | prōcrāstinābuntur | |
| perfect | prōcrāstinātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | prōcrāstinātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | prōcrāstinātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | prōcrāstinem | prōcrāstinēs | prōcrāstinet | prōcrāstinēmus | prōcrāstinētis | prōcrāstinent |
| imperfect | prōcrāstinārem | prōcrāstinārēs | prōcrāstināret | prōcrāstinārēmus | prōcrāstinārētis | prōcrāstinārent | |
| perfect | prōcrāstināverim | prōcrāstināverīs | prōcrāstināverit | prōcrāstināverīmus | prōcrāstināverītis | prōcrāstināverint | |
| pluperfect | prōcrāstināvissem | prōcrāstināvissēs | prōcrāstināvisset | prōcrāstināvissēmus | prōcrāstināvissētis | prōcrāstināvissent | |
| passive | present | prōcrāstiner | prōcrāstinēris, prōcrāstinēre | prōcrāstinētur | prōcrāstinēmur | prōcrāstinēminī | prōcrāstinentur |
| imperfect | prōcrāstinārer | prōcrāstinārēris, prōcrāstinārēre | prōcrāstinārētur | prōcrāstinārēmur | prōcrāstinārēminī | prōcrāstinārentur | |
| perfect | prōcrāstinātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | prōcrāstinātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | prōcrāstinā | — | — | prōcrāstināte | — |
| future | — | prōcrāstinātō | prōcrāstinātō | — | prōcrāstinātōte | prōcrāstinantō | |
| passive | present | — | prōcrāstināre | — | — | prōcrāstināminī | — |
| future | — | prōcrāstinātor | prōcrāstinātor | — | — | prōcrāstinantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | prōcrāstināre | prōcrāstināvisse | prōcrāstinātūrum esse | prōcrāstinārī | prōcrāstinātum esse | prōcrāstinātum īrī | |
| participles | prōcrāstināns | — | prōcrāstinātūrus | — | prōcrāstinātus | prōcrāstinandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| prōcrāstinandī | prōcrāstinandō | prōcrāstinandum | prōcrāstinandō | prōcrāstinātum | prōcrāstinātū | ||
Derived terms
- prōcrāstinātiō
Related terms
- crās
- crāstinus
Descendants
- → Catalan: procrastinar
- → English: procrastinate
- → French: procrastiner
- → Italian: procrastinare
- → Portuguese: procrastinar
- → Spanish: procrastinar
- → Swedish: prokrastinera
References
- “procrastino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “procrastino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- procrastino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
Portuguese
Verb
procrastino
- first-person singular present indicative of procrastinar
Spanish
Pronunciation
- IPA(key): /pɾokɾasˈtino/ [pɾo.kɾasˈt̪i.no]
- Rhymes: -ino
- Syllabification: pro‧cras‧ti‧no
Verb
procrastino
- first-person singular present indicative of procrastinar