praeordinatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of praeordinō.
Participle
praeordinātus m (feminine praeordināta, neuter praeordinātum); first/second declension
- preordained
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | praeordinātus | praeordināta | praeordinātum | praeordinātī | praeordinātae | praeordināta | |
| Genitive | praeordinātī | praeordinātae | praeordinātī | praeordinātōrum | praeordinātārum | praeordinātōrum | |
| Dative | praeordinātō | praeordinātae | praeordinātō | praeordinātīs | praeordinātīs | praeordinātīs | |
| Accusative | praeordinātum | praeordinātam | praeordinātum | praeordinātōs | praeordinātās | praeordināta | |
| Ablative | praeordinātō | praeordinātā | praeordinātō | praeordinātīs | praeordinātīs | praeordinātīs | |
| Vocative | praeordināte | praeordināta | praeordinātum | praeordinātī | praeordinātae | praeordināta | |