praemunitus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of praemūniō.
Participle
praemūnītus m (feminine praemūnīta, neuter praemūnītum); first/second declension
- fortified
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | praemūnītus | praemūnīta | praemūnītum | praemūnītī | praemūnītae | praemūnīta | |
| Genitive | praemūnītī | praemūnītae | praemūnītī | praemūnītōrum | praemūnītārum | praemūnītōrum | |
| Dative | praemūnītō | praemūnītae | praemūnītō | praemūnītīs | praemūnītīs | praemūnītīs | |
| Accusative | praemūnītum | praemūnītam | praemūnītum | praemūnītōs | praemūnītās | praemūnīta | |
| Ablative | praemūnītō | praemūnītā | praemūnītō | praemūnītīs | praemūnītīs | praemūnītīs | |
| Vocative | praemūnīte | praemūnīta | praemūnītum | praemūnītī | praemūnītae | praemūnīta | |