praemuniturus
Latin
Etymology
Future active participle of praemūniō.
Participle
praemūnītūrus m (feminine praemūnītūra, neuter praemūnītūrum); first/second declension
- about to fortify
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | praemūnītūrus | praemūnītūra | praemūnītūrum | praemūnītūrī | praemūnītūrae | praemūnītūra | |
| Genitive | praemūnītūrī | praemūnītūrae | praemūnītūrī | praemūnītūrōrum | praemūnītūrārum | praemūnītūrōrum | |
| Dative | praemūnītūrō | praemūnītūrae | praemūnītūrō | praemūnītūrīs | praemūnītūrīs | praemūnītūrīs | |
| Accusative | praemūnītūrum | praemūnītūram | praemūnītūrum | praemūnītūrōs | praemūnītūrās | praemūnītūra | |
| Ablative | praemūnītūrō | praemūnītūrā | praemūnītūrō | praemūnītūrīs | praemūnītūrīs | praemūnītūrīs | |
| Vocative | praemūnītūre | praemūnītūra | praemūnītūrum | praemūnītūrī | praemūnītūrae | praemūnītūra | |