praeligaturus
Latin
Etymology
Future active participle of praeligō.
Participle
praeligātūrus m (feminine praeligātūra, neuter praeligātūrum); first/second declension
- about to bind
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | praeligātūrus | praeligātūra | praeligātūrum | praeligātūrī | praeligātūrae | praeligātūra | |
| Genitive | praeligātūrī | praeligātūrae | praeligātūrī | praeligātūrōrum | praeligātūrārum | praeligātūrōrum | |
| Dative | praeligātūrō | praeligātūrae | praeligātūrō | praeligātūrīs | praeligātūrīs | praeligātūrīs | |
| Accusative | praeligātūrum | praeligātūram | praeligātūrum | praeligātūrōs | praeligātūrās | praeligātūra | |
| Ablative | praeligātūrō | praeligātūrā | praeligātūrō | praeligātūrīs | praeligātūrīs | praeligātūrīs | |
| Vocative | praeligātūre | praeligātūra | praeligātūrum | praeligātūrī | praeligātūrae | praeligātūra | |