praelatura
Latin
Noun
praelātūra f (genitive praelātūrae); first declension
- prelature; of or pertaining to a prelate.
Inflection
First declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | praelātūra | praelātūrae |
| Genitive | praelātūrae | praelātūrārum |
| Dative | praelātūrae | praelātūrīs |
| Accusative | praelātūram | praelātūrās |
| Ablative | praelātūrā | praelātūrīs |
| Vocative | praelātūra | praelātūrae |