politurus
Latin
Etymology
Future active participle of poliō
Participle
polītūrus m (feminine polītūra, neuter polītūrum); first/second declension
- about to polish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | polītūrus | polītūra | polītūrum | polītūrī | polītūrae | polītūra | |
| Genitive | polītūrī | polītūrae | polītūrī | polītūrōrum | polītūrārum | polītūrōrum | |
| Dative | polītūrō | polītūrae | polītūrō | polītūrīs | polītūrīs | polītūrīs | |
| Accusative | polītūrum | polītūram | polītūrum | polītūrōs | polītūrās | polītūra | |
| Ablative | polītūrō | polītūrā | polītūrō | polītūrīs | polītūrīs | polītūrīs | |
| Vocative | polītūre | polītūra | polītūrum | polītūrī | polītūrae | polītūra | |