apologaturus
Latin
Etymology
Future active participle of apologō
Participle
apologātūrus m (feminine apologātūra, neuter apologātūrum); first/second declension
- about to reject
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | apologātūrus | apologātūra | apologātūrum | apologātūrī | apologātūrae | apologātūra | |
| Genitive | apologātūrī | apologātūrae | apologātūrī | apologātūrōrum | apologātūrārum | apologātūrōrum | |
| Dative | apologātūrō | apologātūrae | apologātūrō | apologātūrīs | apologātūrīs | apologātūrīs | |
| Accusative | apologātūrum | apologātūram | apologātūrum | apologātūrōs | apologātūrās | apologātūra | |
| Ablative | apologātūrō | apologātūrā | apologātūrō | apologātūrīs | apologātūrīs | apologātūrīs | |
| Vocative | apologātūre | apologātūra | apologātūrum | apologātūrī | apologātūrae | apologātūra | |