plenarius
Latin
Etymology
From plēnus (“full, filled; satisfied”) + -ārius.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /pleːˈnaː.ri.us/, [pɫ̪eːˈnäːriʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /pleˈna.ri.us/, [pleˈnäːrius]
Adjective
plēnārius (feminine plēnāria, neuter plēnārium); first/second-declension adjective
- full, plenary; entire
- absolute
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | plēnārius | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria | |
| Genitive | plēnāriī | plēnāriae | plēnāriī | plēnāriōrum | plēnāriārum | plēnāriōrum | |
| Dative | plēnāriō | plēnāriō | plēnāriīs | ||||
| Accusative | plēnārium | plēnāriam | plēnārium | plēnāriōs | plēnāriās | plēnāria | |
| Ablative | plēnāriō | plēnāriā | plēnāriō | plēnāriīs | |||
| Vocative | plēnārie | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria | |
Related terms
- plēnē
- plēnilūnium
- plēnitās
- plēnitūdō
- plēnum
- plēnus
- plērus
Descendants
- Catalan: plenari
- English: plenary
- French: plénier
- Italian: plenario
- Polish: plenarny
- → Portuguese: plenário
- Spanish: plenario
References
- plenarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)