plataninus

plataninus

Latin

Etymology

From platanus (“planetree”) +‎ -īnus.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /pla.taˈniː.nus/

Adjective

platanīnus (feminine platanīna, neuter platanīnum); first/second declension

1. of or pertaining to a planetree

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	platanīnus	platanīna	platanīnum		platanīnī	platanīnae	platanīna
Genitive	platanīnī	platanīnae	platanīnī		platanīnōrum	platanīnārum	platanīnōrum
Dative	platanīnō	platanīnae	platanīnō		platanīnīs	platanīnīs	platanīnīs
Accusative	platanīnum	platanīnam	platanīnum		platanīnōs	platanīnās	platanīna
Ablative	platanīnō	platanīnā	platanīnō		platanīnīs	platanīnīs	platanīnīs
Vocative	platanīne	platanīna	platanīnum		platanīnī	platanīnae	platanīna

Related terms

• platanon
• platanus

References

• plataninus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• plataninus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette