pituitosus

pituitosus

Latin

Etymology

From pītuīta +‎ -ōsus.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /piː.tu.iːˈtoː.sus/, [piː.tʊ.iːˈtoː.sʊs]

Adjective

pītuītōsus (feminine pītuītōsa, neuter pītuītōsum); first/second declension

1. pituitous

Declension

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	pītuītōsus	pītuītōsa	pītuītōsum		pītuītōsī	pītuītōsae	pītuītōsa
Genitive	pītuītōsī	pītuītōsae	pītuītōsī		pītuītōsōrum	pītuītōsārum	pītuītōsōrum
Dative	pītuītōsō	pītuītōsae	pītuītōsō		pītuītōsīs	pītuītōsīs	pītuītōsīs
Accusative	pītuītōsum	pītuītōsam	pītuītōsum		pītuītōsōs	pītuītōsās	pītuītōsa
Ablative	pītuītōsō	pītuītōsā	pītuītōsō		pītuītōsīs	pītuītōsīs	pītuītōsīs
Vocative	pītuītōse	pītuītōsa	pītuītōsum		pītuītōsī	pītuītōsae	pītuītōsa

References

• pituitosus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pituitosus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette