pilnība
See also: pilnībā
Latvian
Etymology
From pilns (“full”) + -ība.
Noun
pilnība f (4th declension)
- fullness, completeness
- viņš tiecas pēc savu zināšanu pilnības un pamatīguma ― he strives for the completeness and thoroughness of his knowledge
- (in the locative singular) in full, fully, completely
- izprast jautājumu pilnībā ― to understand a question fully, completely
- pilnībā apzināties savu vainu ― to be fully aware of one's guilt
- pilnībā piekrist kāda uzskatiem ― to fully agree with a certain viewpoint
- perfection, completeness (corresponding to some sublime or transcendent model)
- tiekties pēc pilnības ― to strive for perfection
- sasniegt pilnību ― to achieve perfection
- garš ir cilvēka ceļš uz pilnību ― long is a person's road to perfection
- šis brīdis mani ved uz pilnību ― this moment brings me to perfection
Declension
Declension of pilnība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | pilnība | — |
| accusative (akuzatīvs) | pilnību | — |
| genitive (ģenitīvs) | pilnības | — |
| dative (datīvs) | pilnībai | — |
| instrumental (instrumentālis) | pilnību | — |
| locative (lokatīvs) | pilnībā | — |
| vocative (vokatīvs) | pilnība | — |
Related terms
- pilnīgs, pilnīgums