perpurgaturus

perpurgaturus

Latin

Etymology

Future active participle of perpurgō.

Participle

perpurgātūrus m (feminine perpurgātūra, neuter perpurgātūrum); first/second declension

1. about to cleanse, purge thoroughly

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	perpurgātūrus	perpurgātūra	perpurgātūrum		perpurgātūrī	perpurgātūrae	perpurgātūra
Genitive	perpurgātūrī	perpurgātūrae	perpurgātūrī		perpurgātūrōrum	perpurgātūrārum	perpurgātūrōrum
Dative	perpurgātūrō	perpurgātūrae	perpurgātūrō		perpurgātūrīs	perpurgātūrīs	perpurgātūrīs
Accusative	perpurgātūrum	perpurgātūram	perpurgātūrum		perpurgātūrōs	perpurgātūrās	perpurgātūra
Ablative	perpurgātūrō	perpurgātūrā	perpurgātūrō		perpurgātūrīs	perpurgātūrīs	perpurgātūrīs
Vocative	perpurgātūre	perpurgātūra	perpurgātūrum		perpurgātūrī	perpurgātūrae	perpurgātūra