perpetuaturus
Latin
Etymology
Future active participle of perpetuō.
Participle
perpetuātūrus m (feminine perpetuātūra, neuter perpetuātūrum); first/second declension
- about to perpetuate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | perpetuātūrus | perpetuātūra | perpetuātūrum | perpetuātūrī | perpetuātūrae | perpetuātūra | |
| Genitive | perpetuātūrī | perpetuātūrae | perpetuātūrī | perpetuātūrōrum | perpetuātūrārum | perpetuātūrōrum | |
| Dative | perpetuātūrō | perpetuātūrae | perpetuātūrō | perpetuātūrīs | perpetuātūrīs | perpetuātūrīs | |
| Accusative | perpetuātūrum | perpetuātūram | perpetuātūrum | perpetuātūrōs | perpetuātūrās | perpetuātūra | |
| Ablative | perpetuātūrō | perpetuātūrā | perpetuātūrō | perpetuātūrīs | perpetuātūrīs | perpetuātūrīs | |
| Vocative | perpetuātūre | perpetuātūra | perpetuātūrum | perpetuātūrī | perpetuātūrae | perpetuātūra | |