permanaturus
Latin
Etymology
Future active participle of permānō.
Participle
permānātūrus m (feminine permānātūra, neuter permānātūrum); first/second declension
- about to permeate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | permānātūrus | permānātūra | permānātūrum | permānātūrī | permānātūrae | permānātūra | |
| Genitive | permānātūrī | permānātūrae | permānātūrī | permānātūrōrum | permānātūrārum | permānātūrōrum | |
| Dative | permānātūrō | permānātūrae | permānātūrō | permānātūrīs | permānātūrīs | permānātūrīs | |
| Accusative | permānātūrum | permānātūram | permānātūrum | permānātūrōs | permānātūrās | permānātūra | |
| Ablative | permānātūrō | permānātūrā | permānātūrō | permānātūrīs | permānātūrīs | permānātūrīs | |
| Vocative | permānātūre | permānātūra | permānātūrum | permānātūrī | permānātūrae | permānātūra | |