pavēlēt
Latvian
Etymology
From pa- + vēlēt (“to want, to wish”). The original meaning was “to permit, to allow; to wish,” but this word was apparently influenced by the similar-sounding German befehlen (“to order, to command”), and changed its meaning accordingly.[1]
Pronunciation
- IPA(key): [pavɛ̄ːlɛ̂ːt]
Verb
pavēlēt (tr., 3rd conj., pres. pavēlu, pavēli, pavēl, past pavēlēju)
- to order, to command (to indicate, to tell what to do)
- pavēlēt kādam ierasties ― to order someone to come
- “dzer!” viņš pavēlēja, un puika attaisīja pudeli un dzēra ― “drink!” he ordered, and the boy opened the bottle and drank
- (military) to order, to command (to give, to issue a formal order)
- rotas komandieris pavēlēja tālāk neuzbrukt ― the company commander ordered not to attack any further
Conjugation
conjugation of pavēlēt
| INDICATIVE (īstenības izteiksme) | IMPERATIVE (pavēles izteiksme) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Present (tagadne) | Past (pagātne) | Future (nākotne) | |||
| 1st pers. sg. | es | pavēlu | pavēlēju | pavēlēšu | — |
| 2nd pers. sg. | tu | pavēli | pavēlēji | pavēlēsi | pavēli |
| 3rd pers. sg. | viņš, viņa | pavēl | pavēlēja | pavēlēs | lai pavēl |
| 1st pers. pl. | mēs | pavēlam | pavēlējām | pavēlēsim | pavēlēsim |
| 2nd pers. pl. | jūs | pavēlat | pavēlējāt | pavēlēsiet, pavēlēsit | pavēliet |
| 3rd pers. pl. | viņi, viņas | pavēl | pavēlēja | pavēlēs | lai pavēl |
| RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) | PARTICIPLES (divdabji) | ||||
| Present | pavēlot | Present Active 1 (Adj.) | pavēlošs | ||
| Past | esot pavēlējis | Present Active 2 (Adv.) | pavēlēdams | ||
| Future | pavēlēšot | Present Active 3 (Adv.) | pavēlot | ||
| Imperative | lai pavēlot | Present Active 4 (Obj.) | pavēlam | ||
| CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) | Past Active | pavēlējis | |||
| Present | pavēlētu | Present Passive | pavēlams | ||
| Past | būtu pavēlējis | Past Passive | pavēlēts | ||
| DEBITIVE (vajadzības izteiksme) | NOMINAL FORMS | ||||
| Indicative | (būt) jāpavēl | Infinitive (nenoteiksme) | pavēlēt | ||
| Conjunctive 1 | esot jāpavēl | Negative Infinitive | nepavēlēt | ||
| Conjunctive 2 | jāpavēlot | Verbal noun | pavēlēšana | ||
Derived terms
- pavēle
- pavēlniecība
- pavēlniecisks
- pavēlnieks, pavēlniece
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “vēlēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN