pavēle
See also: pavēlē
Latvian
Etymology
From pa- + vēle (“will, wish”). The original meaning was “permission; wish;” apparently, this word was influenced by the similar-sounding German Befehl (“order, command”), and changed its meaning accordingly.[1]
Pronunciation
- IPA(key): [pavɛ̄ːlɛ]
Noun
pavēle f (5th declension)
- order, command (formal, binding oral or written instruction to carry out an activity)
- direktora pavēle ― the director's order
- tiesas pavēle ― court order
- dot pavēli ― to give an order
- noklausīties, izlasīt pavēli ― to listen to, to read an order
- izpildīt pavēli ― to execute an order
- pēc dažām stundām skaļruņos atskanēja pavēle nepiederošām personām atstāt kuģa klāju ― after a few hours the command for non-authorized people to leave the ship boomed in the loudspeakers
- pienāca štāba pavēle: Sala jāaizstāv līdz pēdējam vīram ― then came the order from the headquarters: Sala must be defended to the last man
- (linguistics, grammar) imperative (mood)
- pavēles izteiksme ― imperative mood (lit. command mood)
Declension
Declension of pavēle (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | pavēle | pavēles |
| accusative (akuzatīvs) | pavēli | pavēles |
| genitive (ģenitīvs) | pavēles | pavēļu |
| dative (datīvs) | pavēlei | pavēlēm |
| instrumental (instrumentālis) | pavēli | pavēlēm |
| locative (lokatīvs) | pavēlē | pavēlēs |
| vocative (vokatīvs) | pavēle | pavēles |
Derived terms
- pavēlēt
- pavēlniecība
- pavēlniecisks
- pavēlnieks, pavēlniece
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “vēlēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN