patskaņa
See also: patskaņā
Latvian
Etymology
From pats (“self”) + skaņa (“sound”). A calque of German Selbstlaut (“vowel”), it was, until the beginning of the 20th century, one of the competing variants of the term patskanis,coined by A. Kronvalds in the 1860s.[1]
Noun
patskaņa m
- genitive singular form of patskanis
patskaņa f (4th declension)
- obsolete form of patskanis
Declension
Declension of patskaņa (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | patskaņa | patskaņas |
| accusative (akuzatīvs) | patskaņu | patskaņas |
| genitive (ģenitīvs) | patskaņas | patskaņu |
| dative (datīvs) | patskaņai | patskaņām |
| instrumental (instrumentālis) | patskaņu | patskaņām |
| locative (lokatīvs) | patskaņā | patskaņās |
| vocative (vokatīvs) | patskaņa | patskaņas |
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “patskanis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN