pascito
Latin
Etymology
Frequentative of pāscō (“feed, pasture”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈpaːs.ki.toː/, [ˈpaːs.kɪ.toː]
Verb
pāscitō (present infinitive pāscitāre, perfect active pāscitāvī, supine pāscitātum); first conjugation
- I pasture or feed often.
Inflection
| Conjugation of pascito (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | pāscitō | pāscitās | pāscitat | pāscitāmus | pāscitātis | pāscitant |
| imperfect | pāscitābam | pāscitābās | pāscitābat | pāscitābāmus | pāscitābātis | pāscitābant | |
| future | pāscitābō | pāscitābis | pāscitābit | pāscitābimus | pāscitābitis | pāscitābunt | |
| perfect | pāscitāvī | pāscitāvistī | pāscitāvit | pāscitāvimus | pāscitāvistis | pāscitāvērunt, pāscitāvēre | |
| pluperfect | pāscitāveram | pāscitāverās | pāscitāverat | pāscitāverāmus | pāscitāverātis | pāscitāverant | |
| future perfect | pāscitāverō | pāscitāveris | pāscitāverit | pāscitāverimus | pāscitāveritis | pāscitāverint | |
| passive | present | pāscitor | pāscitāris, pāscitāre | pāscitātur | pāscitāmur | pāscitāminī | pāscitantur |
| imperfect | pāscitābar | pāscitābāris, pāscitābāre | pāscitābātur | pāscitābāmur | pāscitābāminī | pāscitābantur | |
| future | pāscitābor | pāscitāberis, pāscitābere | pāscitābitur | pāscitābimur | pāscitābiminī | pāscitābuntur | |
| perfect | pāscitātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | pāscitātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | pāscitātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | pāscitem | pāscitēs | pāscitet | pāscitēmus | pāscitētis | pāscitent |
| imperfect | pāscitārem | pāscitārēs | pāscitāret | pāscitārēmus | pāscitārētis | pāscitārent | |
| perfect | pāscitāverim | pāscitāverīs | pāscitāverit | pāscitāverimus | pāscitāveritis | pāscitāverint | |
| pluperfect | pāscitāvissem | pāscitāvissēs | pāscitāvisset | pāscitāvissēmus | pāscitāvissētis | pāscitāvissent | |
| passive | present | pāsciter | pāscitēris, pāscitēre | pāscitētur | pāscitēmur | pāscitēminī | pāscitentur |
| imperfect | pāscitārer | pāscitārēris, pāscitārēre | pāscitārētur | pāscitārēmur | pāscitārēminī | pāscitārentur | |
| perfect | pāscitātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | pāscitātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | pāscitā | — | — | pāscitāte | — |
| future | — | pāscitātō | pāscitātō | — | pāscitātōte | pāscitantō | |
| passive | present | — | pāscitāre | — | — | pāscitāminī | — |
| future | — | pāscitātor | pāscitātor | — | — | pāscitantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | pāscitāre | pāscitāvisse | pāscitātūrus esse | pāscitārī | pāscitātus esse | pāscitātum īrī | |
| participles | pāscitāns | — | pāscitātūrus | — | pāscitātus | pāscitandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| pāscitāre | pāscitandī | pāscitandō | pāscitandum | pāscitātum | pāscitātū | ||
Related terms
- pāscō
- pāscuus
- pāstor
References
- pascito in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- pascito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette