panicoctarius
Latin
Etymology
From pānis (“bread”) + coquō (“cook”). This etymology is incomplete. You can help Wiktionary by elaborating on the origins of this term.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /paː.ni.kokˈtaː.ri.us/, [päːnɪkɔkˈt̪äːriʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /pa.ni.kokˈta.ri.us/, [pänikokˈt̪äːrius]
Adjective
pānicoctārius (feminine pānicoctāria, neuter pānicoctārium); first/second-declension adjective
- (Late Latin) bread-making
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | pānicoctārius | pānicoctāria | pānicoctārium | pānicoctāriī | pānicoctāriae | pānicoctāria | |
| Genitive | pānicoctāriī | pānicoctāriae | pānicoctāriī | pānicoctāriōrum | pānicoctāriārum | pānicoctāriōrum | |
| Dative | pānicoctāriō | pānicoctāriō | pānicoctāriīs | ||||
| Accusative | pānicoctārium | pānicoctāriam | pānicoctārium | pānicoctāriōs | pānicoctāriās | pānicoctāria | |
| Ablative | pānicoctāriō | pānicoctāriā | pānicoctāriō | pānicoctāriīs | |||
| Vocative | pānicoctārie | pānicoctāria | pānicoctārium | pānicoctāriī | pānicoctāriae | pānicoctāria | |
Related terms
- pānāriolum
- pānārium
- pānārius
- pānicellus
- pāniceus
- pānicium
- pānifex
- pānifica
- pānificium
- pānis
- pānōsus
References
- “panicoctarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- panicoctarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- panicoctarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette