pacificatorius
Latin
Etymology
From pācificātor (“peacemaker, pacifier”), from pacificō (“I make or negotiate a peace; pacify”), from pāx (“peace”) + faciō (“I do, make”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /paː.ki.fi.kaːˈtoː.ri.us/, [paː.kɪ.fɪ.kaːˈtoː.ri.ʊs]
Adjective
pācificātōrius (feminine pācificātōria, neuter pācificātōrium); first/second declension
- peacemaking, pacificatory, pacific
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | pācificātōrius | pācificātōria | pācificātōrium | pācificātōriī | pācificātōriae | pācificātōria | |
| Genitive | pācificātōriī | pācificātōriae | pācificātōriī | pācificātōriōrum | pācificātōriārum | pācificātōriōrum | |
| Dative | pācificātōriō | pācificātōriō | pācificātōriīs | ||||
| Accusative | pācificātōrium | pācificātōriam | pācificātōrium | pācificātōriōs | pācificātōriās | pācificātōria | |
| Ablative | pācificātōriō | pācificātōriā | pācificātōriō | pācificātōriīs | |||
| Vocative | pācificātōrie | pācificātōria | pācificātōrium | pācificātōriī | pācificātōriae | pācificātōria | |
Synonyms
- (pacific): pācātōrius, pācifer
Related terms
- pācālis
- pācātē
- pācātiō
- pācātor
- pācātōrius
- pācātum
- pācātus
- pācifer
- pācificātiō
- pācificātor
- pācificē
- pācificō
- pācificus
- pācō
- pāx
References
- pacificatorius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- pacificatorius in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- pacificatorius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette