ordinaturus
Latin
Etymology
Future active participle of ōrdinō.
Participle
ōrdinātūrus m (feminine ōrdinātūra, neuter ōrdinātūrum); first/second declension
- about to arrange
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ōrdinātūrus | ōrdinātūra | ōrdinātūrum | ōrdinātūrī | ōrdinātūrae | ōrdinātūra | |
| Genitive | ōrdinātūrī | ōrdinātūrae | ōrdinātūrī | ōrdinātūrōrum | ōrdinātūrārum | ōrdinātūrōrum | |
| Dative | ōrdinātūrō | ōrdinātūrae | ōrdinātūrō | ōrdinātūrīs | ōrdinātūrīs | ōrdinātūrīs | |
| Accusative | ōrdinātūrum | ōrdinātūram | ōrdinātūrum | ōrdinātūrōs | ōrdinātūrās | ōrdinātūra | |
| Ablative | ōrdinātūrō | ōrdinātūrā | ōrdinātūrō | ōrdinātūrīs | ōrdinātūrīs | ōrdinātūrīs | |
| Vocative | ōrdinātūre | ōrdinātūra | ōrdinātūrum | ōrdinātūrī | ōrdinātūrae | ōrdinātūra | |