oppilo
See also: oppilò
Italian
Verb
oppilo
- first-person singular present indicative of oppilare
Latin
Alternative forms
- obpīlō
Etymology
ob (“against”, “facing”) + pīlō (“I ram down or fix firmly”)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /opˈpiː.loː/, [ɔpˈpiː.ɫoː]
Verb
oppīlō (present infinitive oppīlāre, perfect active oppīlāvī, supine oppīlātum); first conjugation
- I block (stop up)
Inflection
Conjugation of oppilo (first conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | oppīlō | oppīlās | oppīlat | oppīlāmus | oppīlātis | oppīlant |
imperfect | oppīlābam | oppīlābās | oppīlābat | oppīlābāmus | oppīlābātis | oppīlābant | |
future | oppīlābō | oppīlābis | oppīlābit | oppīlābimus | oppīlābitis | oppīlābunt | |
perfect | oppīlāvī | oppīlāvistī | oppīlāvit | oppīlāvimus | oppīlāvistis | oppīlāvērunt, oppīlāvēre | |
pluperfect | oppīlāveram | oppīlāverās | oppīlāverat | oppīlāverāmus | oppīlāverātis | oppīlāverant | |
future perfect | oppīlāverō | oppīlāveris | oppīlāverit | oppīlāverimus | oppīlāveritis | oppīlāverint | |
passive | present | oppīlor | oppīlāris, oppīlāre | oppīlātur | oppīlāmur | oppīlāminī | oppīlantur |
imperfect | oppīlābar | oppīlābāris, oppīlābāre | oppīlābātur | oppīlābāmur | oppīlābāminī | oppīlābantur | |
future | oppīlābor | oppīlāberis, oppīlābere | oppīlābitur | oppīlābimur | oppīlābiminī | oppīlābuntur | |
perfect | oppīlātus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | oppīlātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | oppīlātus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | oppīlem | oppīlēs | oppīlet | oppīlēmus | oppīlētis | oppīlent |
imperfect | oppīlārem | oppīlārēs | oppīlāret | oppīlārēmus | oppīlārētis | oppīlārent | |
perfect | oppīlāverim | oppīlāverīs | oppīlāverit | oppīlāverimus | oppīlāveritis | oppīlāverint | |
pluperfect | oppīlāvissem | oppīlāvissēs | oppīlāvisset | oppīlāvissēmus | oppīlāvissētis | oppīlāvissent | |
passive | present | oppīler | oppīlēris, oppīlēre | oppīlētur | oppīlēmur | oppīlēminī | oppīlentur |
imperfect | oppīlārer | oppīlārēris, oppīlārēre | oppīlārētur | oppīlārēmur | oppīlārēminī | oppīlārentur | |
perfect | oppīlātus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | oppīlātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | oppīlā | — | — | oppīlāte | — |
future | — | oppīlātō | oppīlātō | — | oppīlātōte | oppīlantō | |
passive | present | — | oppīlāre | — | — | oppīlāminī | — |
future | — | oppīlātor | oppīlātor | — | — | oppīlantor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | oppīlāre | oppīlāvisse | oppīlātūrus esse | oppīlārī | oppīlātus esse | oppīlātum īrī | |
participles | oppīlāns | — | oppīlātūrus | — | oppīlātus | oppīlandus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
oppīlāre | oppīlandī | oppīlandō | oppīlandum | oppīlātum | oppīlātū |
Derived terms
- oppīlāns
- oppīlātiō
- oppīlātīvus
Descendants
- English: oppilate
References
- oppilo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- oppilo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- oppilo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette