oboeditus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of oboediō
Participle
oboedītus m (feminine oboedīta, neuter oboedītum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | oboedītus | oboedīta | oboedītum | oboedītī | oboedītae | oboedīta | |
| Genitive | oboedītī | oboedītae | oboedītī | oboedītōrum | oboedītārum | oboedītōrum | |
| Dative | oboedītō | oboedītae | oboedītō | oboedītīs | oboedītīs | oboedītīs | |
| Accusative | oboedītum | oboedītam | oboedītum | oboedītōs | oboedītās | oboedīta | |
| Ablative | oboedītō | oboedītā | oboedītō | oboedītīs | oboedītīs | oboedītīs | |
| Vocative | oboedīte | oboedīta | oboedītum | oboedītī | oboedītae | oboedīta | |