oblaturus
Latin
Etymology
Future active participle of offerō.
Participle
oblātūrus m (feminine oblātūra, neuter oblātūrum); first/second declension
- about to offer or exhibit
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | oblātūrus | oblātūra | oblātūrum | oblātūrī | oblātūrae | oblātūra | |
| Genitive | oblātūrī | oblātūrae | oblātūrī | oblātūrōrum | oblātūrārum | oblātūrōrum | |
| Dative | oblātūrō | oblātūrae | oblātūrō | oblātūrīs | oblātūrīs | oblātūrīs | |
| Accusative | oblātūrum | oblātūram | oblātūrum | oblātūrōs | oblātūrās | oblātūra | |
| Ablative | oblātūrō | oblātūrā | oblātūrō | oblātūrīs | oblātūrīs | oblātūrīs | |
| Vocative | oblātūre | oblātūra | oblātūrum | oblātūrī | oblātūrae | oblātūra | |