oblatratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of oblātrō.
Participle
oblātrātus m (feminine oblātrāta, neuter oblātrātum); first/second declension
- barked
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | oblātrātus | oblātrāta | oblātrātum | oblātrātī | oblātrātae | oblātrāta | |
| Genitive | oblātrātī | oblātrātae | oblātrātī | oblātrātōrum | oblātrātārum | oblātrātōrum | |
| Dative | oblātrātō | oblātrātae | oblātrātō | oblātrātīs | oblātrātīs | oblātrātīs | |
| Accusative | oblātrātum | oblātrātam | oblātrātum | oblātrātōs | oblātrātās | oblātrāta | |
| Ablative | oblātrātō | oblātrātā | oblātrātō | oblātrātīs | oblātrātīs | oblātrātīs | |
| Vocative | oblātrāte | oblātrāta | oblātrātum | oblātrātī | oblātrātae | oblātrāta | |